Pasīvās mājas projekts „Daugaviņas”
Energoefektīvākā vienģimenes māja Latvijā 2011.gadā
Ar ko viss sākās… “Dzīvošana deviņdesmito gadu sākumā uzbūvētajā savrupmājā pēdējās divās īpaši aukstajās ziemās bija izrādījusies dārga un apgrūtinoša” Voldemārs Jānis Uplejs, pensionēts lidotājs-izmēģinātājs, Ikšķiles lidlauka īpašnieks, mūsu biroju sameklēja internetā. Dzīvošana deviņdesmito gadu sākumā uzbūvētajā plašajā savrupmājā, kurā ekonomiskā uzplaukuma laikā bija ierīkotas visas lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamās telpas un izvietots aprīkojums, pēdējās divās īpaši aukstajās krīzes ziemās bija izrādījusies dārga un apgrūtinoša. Komfortablu temperatūru bija iespējams uzturēt vien nelielā daļā pirmā stāva telpu, patērējot ārkārtīgi daudz lieliski izžāvētas oša malkas.
Pasūtītājs vēlējās uzbūvēt nelielu, ekonomisku dzīvojamo ēku pārim, kura bērni ir pieauguši. Obligāti nosacījumi: ēkā jābūt pirtij un tā jāapsilda ar kamīnu, kā jau pierasts iepriekšējos gados. Priekšroka kamīnam tika dota arī tāpēc, ka uzkrāts ievērojams daudzums (desmitiem kubikmetru) lieliskas oša malkas, kura līdz šim bija burtiski izkūpējusi lielās, šķirbainās savrupmājas skurstenī. Plašais gruntsgabals ar lielisku skatu uz Daugavu un iespēju orientēt galveno fasādi uz dienvidiem šķita īpaši izdevīgs pasīvās mājas būvniecībai. Voldemārs piekrita. Viņam bija apnicis kurināt un salt. Mums jaunais uzdevums bija interesants izaicinājums. Klientam bija vairākas specifiskas prasības attiecībā par plānojumu – iespēja izvietot konkrētas mēbeles un pirts bloka aprīkojums.
“Uzdevums iekļauties pēc iespējas mazākā budžetā” Tomēr lielākie šī projekta izaicinājumi bija saistīti ar pasīvo ēku projektēšanas praksi: mazs ēkas apjoms, kam raksturīga liela virsmas un tilpuma (A/V) attiecība, aukstais Latvijas klimats, apkure tikai ar kamīnu, tvaika pirts mājā, visbeidzot, uzdevums iekļauties pēc iespējas mazākā budžetā.
Viss minētais nozīmēja, ka ēkas formai jābūt īpaši kompaktai, konstrukcijām – jo īpaši labi izolētām, mezgliem – pilnīgi brīviem no termiskajiem tiltiem. Nepieciešams maksimizēt stiklojumu dienvidu pusē, ventilācijas iekārtas siltummainim jābūt ar augstāko iespējamo efektivitāti (92–94%).
Īpaša uzmanība jāpievērš logu kvalitātei – rāmjiem, stiklu atdalītājiem, paketes parametriem. Kamīnam obligāti jābūt ar blīvi noslēdzamām durtiņām un ar iespēju ierīkot āra gaisa pievadu kurtuvei. Sasniedzamais ēkas konstrukciju gaisa caurlaidības rādītājs (pārspiediena testa rezultāts) n50 nedrīkstēja būt augstāks par 0,4h–1.
“Skaitļi norāda, vai esam sasnieguši visaugstāko komforta līmeni” PHPP (Pasīvo māju projektēšanas programma) aprēķini rādīja, ka tas viss iespējami kvalitatīvākās realizācijas gadījumā ļautu sasniegt pasīvās mājas standarta prasību – īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 15 kWh/m2 gadā. Daļa kolēģu šajā brīdī varētu skeptiski paraustīt plecus – kāda gan nozīme kaut kādiem maģiskiem skaitļiem? Tiešām, skaitļi un rādītāji mājas lietotājam ikdienā neko neizsaka. Tie norāda, vai esam sasnieguši visaugstāko komforta līmeni. Projektējot pasīvo ēku, ņem vērā ne tikai enerģijas patēriņu un ietaupīto naudu. Logu kvalitāte ir arī komforta kritērijs: logam ar Uw<0,8W/m2K stiklojuma iekšējās virsmas temperatūra būs pietiekami augsta, lai telpā nejustu aukstuma starojumu un sildķermeni (ja tāds vispār vajadzīgs) varētu novietot jebkurā telpas vietā. Tas kopā ar pareizi izplānotu logu orientāciju plašos, modernajai arhitektūrai raksturīgos stiklojumus padara par siltuma ieguvumu, nevis zudumu avotu. Stiklojums pasīvā ēkā nodrošina ne tikai estētisko un apgaismojuma, bet arī termisko komfortu, turklāt ar ievērojami zemākām ekspluatācijas izmaksām.
Maģiskie pasīvās ēkas standarta kritēriju skaitļi ir ne tikai komforta un kvalitātes rādītājs. To pastāvība būvmateriālu un komponentu industrijai liek arvien uzlabot savu ražojumu kvalitāti un samazināt cenu
“Pasīvās ēkas standarts sasniedzams pat Ziemeļeiropas klimatā” Vēl 15 gadus nesenā pagātnē valdīja uzskats, ka pasīvās ēkas standarts neliela apjoma ēkās (ģimenes mājās) Centrāleiropas klimatā nav sasniedzams. Tagad nav šaubu, ka to varam pat Ziemeļeiropas klimatā.
Plānojot ēku, skaidri nodalījām kompakto divstāvu apkurināmās daļas apjomu no neapkurināmajām palīgtelpām. Vējtveris, noliktava un garāža izvietota vienstāva apjomā, piekļaujoties divstāvu daļas ziemeļu un rietumu fasādēm. Šī konstrukcija ir termiski pilnībā atdalīta no apkurināmās daļas – nav nevienas nesošās konstrukcijas, kura caurdurtu tās siltumizolācijas slāni. Sākotnēji ēkai bija iecerēta neēvelētu dēļu apdare un koka–alumīnija pasīvo ēku logi ar papildus izolētiem rāmjiem. Budžets un īpašnieka neuzticība kokam kā apdares materiālam fasādēs lika nomainīt koku pret krāsotu apmetumu. Priekšroka tika dota arī lētākiem baltiem vairāk vai mazāk atbilstošas termiskās kvalitātes PVC logiem.
Iekštelpu apdari atstājām pilnīgā īpašnieka ziņā. Mēbeļu un santehnikas izvietojums tik mazā un rūpīgi izplānotā ēkā, protams, bija noteikts. Jau pašā sākumā ar īpašnieku vienojāmies, ka būvēsim koka karkasa konstrukciju.Būvkonstrukciju detalizācijas laikā izlēmām, ka iespējami labāko konstrukcijas gaisa caurlaidības rezultātu sasniegšanai izmēģināsim t.s. iesaiņošanas principu. Tas nozīmē, ka ēkai būs 145×45 mm kalibrētu brusu nesošā konstrukcija, kuru montēs pirmo, no ārpuses iesaiņojot ar blīvējošu membrānu, kas ļauj viegli kontrolēt šuvju kvalitāti un labot iespējamās kļūdas.
Nesošais karkass izmantojams arī kā instalāciju slānis. Pēc tam tiek ierīkota 400 mm siltumizolācijas rāmja konstrukcija. Tā apšūta ar fibrolīta plāksnēm un piepildīta ar celulozes izolāciju (t.s. ekovati).
“Pasīvās mājas „Daugaviņas” testa rezultāts aptuveni 30 reizes labāks, nekā nosaka LBN”
Izvēlētais konstrukcijas princips sevi pilnībā attaisnoja – spiediena testa rezultāts pirms kamīna un ventilācijas izvadu ierīkošanas bija 0,09 h–1, tātad sešas reizes labāks, nekā nosaka pasīvās ēkas standarts, un aptuveni 30 reizes labāks, nekā nosaka LBN (Latvijas būvnormatīvs).
Būvniecības gaitā neiztikām bez kļūdām un problēmām. Logu kvalitāte bija neapmierinoša – tie nebija blīvi, lai gan ar logu izgatavotāju bijām pārrunājuši, cik mūsu gadījumā šie ēkas komponenti ir nozīmīgi. Logus izdevās pielabot uz vietas, lai gan bijām tikai soli no to pilnīgas nomaiņas.
Ventilācijas sistēma bija samontēta ar tik lielām atkāpēm no projekta, ka nācās to daļēji pārbūvēt. Ierīkojot ventilācijas sistēmas cauruļvadus, ēkā bija veikti putekļaini darbi, un ventilācijas sistēmu vajadzēja tīrīt.
Arī kamīna gaisa pievadam bija projektā norādītajam neatbilstošs diametrs. Nācās pievienot jaunu, lietojot īpašas rakšanas darbu metodes, kad ēka bija jau gandrīz pabeigta.
“Ēka ir sasniegusi noteikto mērķi – enerģijas patēriņš būs ap 17 kWh/m2 gadā”
Viss minētais rāda, ka pat mazos šāda veida objektos tehniskā uzraudzība jāveic ikdienā, jo būvnieks var piemirst izsaukt autoruzraugu nozīmīgā brīdī. Neraugoties uz būvniecībā tik pierastajām kļūmēm un problēmām, varam uzskatīt, ka ēka ir sasniegusi noteikto mērķi, lai arī Pasīvo ēku institūta sertifikātu, iespējams, nevarēsim iegūt. Mūsu rīcībā esošie klimata dati un veiktais PHPP pārrēķins rāda, ka ēkas īpatnējais enerģijas patēriņš būs ap 17 kWh/m2 gadā. Divas kilovatstundas esam zaudējuši neblīvo logu un kamīna dēļ.
Tomēr šoziem (2011./2012.), kad ārā ir apmēram –25 grādu sals, iemītnieki iekur kamīnu vienu reizi dienā – vakarā. Lai uzturētu ēkā +22–23 grādus, šādā salā ir vajadzīga saule, trīs pagales malkas, un pie loga var sēdēt ar basām kājām.
Es noteikti gribētu sev tādu māju!
2011.gada energoefektīvākās ēkas “Daugaviņas” attēlus skatiet mūsu fotogalerijā.
Pasīvās mājas “Daugaviņas” galvenie autori
ERVINS KRAUKLIS. Biroja «Krauklis Grende» valdes priekšsēdētājs, sertificēts pasīvo ēku projektētājs, biedrības «Passive House Latvija» valdes loceklis, organizējis pirmo CEPH (Certified European Passive House Designer) kursu Latvijā, piedalījies konferencē Insbrukā ar referātu «Cost optimality and EnerPHit standard in Latvia» (kopā ar Agri Kamenderu, RTU VASSI). Galvenie darbi: savrupmājas Ģipkā, Pūrciemā, Ikšķilē, četru ģimeņu dzīvojamā ēka Siguldā, ciemati «Trenči» un «Silarāji» Babītes pagastā u.c..
MIKUS GRENDE. Biroja «Krauklis Grende» valdes loceklis, kur kopā ar Ervinu Kraukli projektējis pasīvās dzīvojamās ēkas. Piedalījies vairāku privātmāju projektu izstrādē Jūrmalā – Ventas ielā 1 un 4, privātmāju ciematu projekta izstrādē Silarājos un Trenčos. Kopā ar arhitektu Uldi Zanderu izstrādājis daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijas Rīgā – Hāpsalas ielā un Braslas ielā, projektējis biroju ēku kompleksā «Tango» Rīgā, bērnudārzu Stopiņos u.c..