Pasīvās mājas būvniecība

Pasīvās mājas koncepcija ir zema energopatēriņa ēku būvniecības standarts, kas tiek nemitīgi pilnveidots un uzlabots. Šeit ir nepieciešama ļoti laba, uz zināšanām balstīta plānošana un rūpīga standartu ievērošana visā projekta gaitā. Rūpīgi izplānota un būvēta māja prasīs pavisam niecīgus ieguldījumus ēkas apkurei.
Galvenie būvnosacījumi pasīvajām ēkām :

  • Izcili augsta siltumizolācijas pakāpe;
  • Logu rāmji ar ļoti labu pretestību siltuma zudumiem, trīskāršā stikla pakete ar augstu siltumizolācijas pakāpi;
  • Konstrukcijas un savienojumu mezgli bez „aukstuma tiltiņiem”;
  • Tvaiknecaurlaidīgs ēkas ietvars;
  • Komfortabla gaisa apmaiņa ar efektīvu siltummaini.

Lai sasniegtu pasīvo māju augstos standartus, nepieciešama ļoti rūpīga pieeja mājas plānošanā un būvniecībā. Liela nozīme ir visam, gan mājas novietojumam (garākajām fasādēm un lielākajiem logiem jābūt pavērstiem uz dienvidiem), gan kompaktam arhitektoniskajam veidolam (pēc iespējas mazāka ārsienu platība, izvairoties no dažādām izbūvēm, kuras samazina ēkas energoefektivitāti), gan daudziem citiem faktoriem (solārās enerģijas izmantošana, telpu plānojums, efektīvas ventilācijas sistēmas ierīkošana ar siltā gaisa apmaiņu-rekuperācija, utt.). Pašas energoefektivitātes nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir ēkas konstrukciju blīvumam, kas panāk kontrolētu gaisa caurlaidību caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Kā, nodrošinot konstrukciju gaisnecaurlaidību, tiek panākts, ka māja „elpo”? Pasīvajā mājā to nodrošina ventilācijas sistēma, kas veic kontrolētu gaisa apmaiņu. Tas ir labāks ventilēšanas veids nekā gaisa infiltrācija caur spraugām, jo spraugas konstrukcijās rada kondensāta veidošanos un pelējuma sēnītes draudus. Pasīvajā mājā tas nav iespējams. Pasīvās mājas konstruktīvie risinājumi var būt dažādi. Uzņēmums „Māju Fabrika” pasīvo māju celtniecībā pielieto koka karkasa paneļu tehnoloģiju.

Atbildēt